Ir nepieciešama plaša diskusija.

Ieskatam kāda alegorija:

Runcis sēž uz galda un ķepsē krējuma podā.
Latvietis staigā galdam apkārt, sašutis burkšķ - kur gan skatās Amerika un Eiropa, kāpēc nenāk un nenodzen šo manu runci no mana galda !
Kad nu ārzemju onkulis nenāk un nenāk, latvietis saka savam runcim - ja tu, runci, nekāpsi no galda nost, tad es tūlīt raudāšu un aizbēgšu prom ...

Mūsu tēvu tēvi gan darīja savādāk - paši ņēma runci aiz kupra, un bez garām runām nodzina no galda un izglāba krējumu. Nekāda raudāšana vai prom mukšana tolaik ne prātā nenāca.
Vai latvietim pašam nebūtu jāpadzen arī šī Saeima, kas darījusi tik daudz posta?
Kāpēc tagad latvietis domā par tikai bēgšanu mežā, tiklīdz kāds nekauņa viņam ņem nost mantu, sievu un māju ? Kāpēc latvietis nevēlas rūpēties pats par savu mantu, ģimeni un labklājību?
Manuprāt, šie ir kardinālie jautājumi, bez atbildes uz kuriem ir maza jēga rakstīt programmas un plānus.
Kāpēc, atšķirībā no citām tautām, latvieši arvien dziļāk slīgst izteiktā savrupībā un individuālismā, visādi atsakās biedroties un kooperēties ?

Nesen man nācās izskatīt Karla Junga un citas gudras grāmatas.
Zinātnieki apgalvo, ka pastāv kolektīvā zemapziņa, senču vēsturiskā pieredze. To bērns jau piedzimstot uzņem sevī un pieaudzis arī attiecīgi rīkojoties. Neapzinās, tomēr rīkojas.

Ir kāds ģenētiskais kods (nozombēšana), kurš ir jāatrod un jāatbloķē, lai no uzsāktās pašiznīcināšanās latvieši kā indivīdu kopums (tauta) sāktu rīkoties uz pašsaglabāšanos.
Vismaz jāsāk būtu runāt par to, lai citi ieklausās. Ja man un Tev nepietiek gudrības atrast šo kodu, tad iespējami sadzirdēs un atsauksies kāds cits, kuram ir padoms šajā virzienā.

Tāda doma man ienāca prātā, skatoties uz ietiepību, ar kādu milzu skaits latviešu paziņo par savu nepiedalīšanos nākamajās Saeimas vēlēšanās.
"Man ir slikti! Un tādēļ lai nāk un valda Lindermans, Ždanoka vai Ušakovs, lai valda jelkurš, kas vien grib būt kungs!"
Iznāk, reālajā dzīvē drāžamies uz bezdibeni.
Ir nepieciešams nevis viens raksts (vai daži), bet gan plaša publiska diskusija - kādi ir argumenti nepiedalīties Saeimas vēlēšanās, kādu labumu sev iegūst katra ģimene no tā.
Atšķirībā no viena raksta, ar publisku diskusiju tiktu iekustināts plašāks loks, tai varētu rasties sekotāji.
Vai Tevi interesētu dalība šādā diskusijā? Ja jā, tad aicinu atsaukties, rakstot uz e-pastu: vilors.eihmanis@gmail.com, vai piezvanot pa tālruni 26553166

Vēlēšanu reģistrs - akūta nepieciešamība.

Līdz šim Latvijā sabiedrības un partiju visa uzmanība tiek pievērsta tikai balsot atnākušo skaitam, bet neinteresējas par daudz būtiskāko - kā veidojas LR pilsoņu kopums, un vai kopējais balsstiesīgo skaits ir ticams? Piemēram, ja par balstiesīgo kopskaitu būtu ņemti 1,216 miljoni vēlētāju, nobalsojušo būtu virs 50% un referendums būtu noticis. Kāpēc jātic, ka balsstiesīgo Latvijā tagad esot vairāk? Ir iespējams noprotestēt CVK lēmumu par referenduma rezultātiem, jo Latvijā joprojām nav izveidots oficiāls Vēlētāju reģistrs. Nosakot referendumā piedalījušos procentu (40,14%) un kvorumu (757 607), Centrālā vēlēšanu komisija vadās nevis no konstanta un likumīga, pārbaudāma Vēlētāju reģistra, bet gan no Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) elektroniskās sistēmas ģenerētiem pilsoņu kopuma skaitļiem, kuri ik brīdi mainās, nekādi nav pārbaudāmi un salīdzināmi, un turklāt izraisa pamatotas šaubas par to ticamību. Gatavojoties plānotajai elektroniskajai balsošanai pašvaldību un Eiroparlamenta vēlēšanās, LR valdība ir uzdevusi izveidot Vēlētāju reģistru. Taču tāds joprojām nav izveidots. Īpašu uzdevumu ministra Elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts Ziņojumā valdībai par Vēlētāju reģistra izveidi un PMLP elektroniskās sistēmas drošību ir novērtējis, ka PMLP sistēma nav droša. Uz fona, ka Latvijā mirstība ievērojami pārsniedz dzimstību, sakarā ar ko Latvijas iedzīvotāju kopējais skaits strauji samazinās, īpašas šaubas izraisa balsstiesīgo pilsoņu skaita milzīgais pieaugums Latvijā: 1996.gadā - 1,2 miljoni, 1998.gadā - 1,3 miljoni, 2008.gadā - 1,5 miljoni. Pilsonību naturalizācijas kārtībā saņēmuši (vairāk kā 10 gadu laikā) ir nedaudz virs 100 tūkstošiem (turklāt daļa no tiem ir bērni, kam vēl nav balsstiesību, bet vēl cita daļa - jau miruši). Jautājums - no kurienes ir uzradušies pārējie 200 tūkstoši jauno balsstiesīgo pilsoņu? Visiem zināms, ka pēc ES lēmuma ļaut LR nepilsoņiem brīvi pārvietoties visā Eiropas Savienībā naturalizācija Latvijā ir apstājusies. Tātad naturalizācijas ceļā balsstiesīgo pilsoņu skaits nevar pieaugt! Skaidrojums, ka tagad balsstiesīgo 18 gadu vecumu sasniedz 70-gadu demogrāfiskais vilnis (kad dzimstība pārsniedza mirstību), ir ticams tikai daļēji. Tolaik dzimstība pārsniedza mirstību par 20 000 gadā (ieskaitot pilsoņu un arī nepilsoņu bērnus). Taču pašlaik, pēc PMLP datiem, balsstiesīgo skaita pieaugums (pārsniedzot mirstību) ir gandrīz 3 tūkstoši mēnesī jeb 36 000 gadā. (Tas ir dubultīgi lielāks, nekā to varētu dot "demogrāfiskais vilnis"). Salīdzinājumam CVK mājas lapā publicētie PMLP sniegtie skaitļi: 2008.gada 9.jūnijā - 1 512 755 balsstiesīgo, bet pēc mēneša (26.jūlijā) ir jau 1 515 562 balsstiesīgo, jeb par 2 807 vairāk. (Saglabājoties tādam pieauguma tempam, Latvijā 2008.gadā nāks klāt papildu jauni 33 684 balsstiesīgie pilsoņi. Pavisam klātnākušo skaits būs vēl lielāks, jo katru gadu nomirst ap 10 tūkstoši vairāk. Tātad, lai gada beigās būtu balsstiesīgo pieaugums pār nomirušajiem 33 tūkstoši, pavisam šogad klāt jānāk jauniem pat 43 tūkstošiem. Piebilstams, ka Latvijā ik gadus nomirst 40-45 tūkstoši cilvēku, no Latvijas izceļo ap 10 tūkstošiem, bet piedzimst ap 20-25 tūkstošiem cilvēku). No kurienes ir nācis tāds balsstiesīgo skaita milzu pieaugums, kas ir šie klātnākušie pilsoņi? Arī 9.06.2008. PMLP sniegtais balsstiesīgo kopējais skaits - 1 512 755 - ir apšaubāms. Pirms desmit gadiem - 1998.gada 4.jūnijā, pēc PMLP datiem - bija 1 348 535 balsstiesīgie. Balsstiesīgo pilsoņu skaita pieaugums 10 gadu laikā par 164 220. Kā tas var būt, ja katru gadu nomirst par 10 tūkst. vairāk, nekā nāk klāt? Kā tika minēts, naturalizētie 100 000 jaunpilsoņu nesedz šo starpību, un arī atsauce uz "demogrāfiskos vilni" neizslēdz šaubas. Tāpat maz ticama ir iespēja, ka skaita kraso pieaugumu būtu ietekmējuši dubultpilsoņi. Pat ja pieņem, ka visi emigrācijas latvieši tika reģistrējušies savos mantotajos īpašumos Rīgā, tad tas ir noticis jau līdz 1998.gadam. Arī ārzemēs dzīvojošo LP balstiesīgo pilsoņu skaits kopš 1998.gada ir pieaudzis nebūtiski - no 30 218 1998.gada jūnijā uz 35 824 2008.gada jūnijā, jeb par 5 606. Zinot lielo skaitu uz ārzemēm strādāt izbraukušo, un arī to, ka nodokļu dēļ ir izdevīgi izrakstīties no Latvijas un reģistrēties ārvalstī, maz ticams, ka ārvalstīs kopš 1998.gada ieradušies legāli strādāt tikai 5 tūkstoši LR pilsoņu. (Piemēram. Strādāt Eiropas Parlamenta, Eiropas Komisijas u.c. struktūrās no Latvijas deleģēti ir vairāki simti LR pilsoņu. Taču reģistrēti Luksemburgā ir tikai 28, bet Briselē - 126 LR pilsoņi, jeb tikai par 70 vairāk nekā 1998.gadā. Vai tas atbilst patiesībai?). Ja emigrācijā dzīvoja ap 150 tūkstošiem latviešu, ir visai apšaubāmi, ka no viņiem tikai 30 tūkstoši ir LR pilsoņi. (Ir zināms, ka vairākums nav atgriezušies Latvijā. Tātad LR pilsoņu skaitam ārzemēs vajadzētu būt ievērojami lielākam). Vēl kāda nianse. Ir konstatēts, ka referenduma iecirkņos bija ieradušies un gribēja balsot, bet netika ļauts balsot pilsoņiem, kuru pasēm bija notecējis derīguma termiņš. (Ja būtu bijis izveidots Vēlētāju reģistrs, tad balsot varētu, uzrādot jebkuru dokumentu - šofera tiesības, pensionāra apliecību utt. Arī elektroniskajā balsošanā pase nav vajadzīga.). Protams, par pases atjaunošanu ir atbildīgi paši pilsoņi. Taču neatbildēts ir jautājums, kāpēc šie pilsoņi, kurus vēlēšanu komisija izraidīja no iecirkņiem un neļāva viņiem balsot, palika iekļauti tajā balsstiesīgo kopējā skaitā, no kura aprēķina nobasojušo īpatsvaru un kvorumu ? Loģiski būtu - ja viņiem neļauj balsot, tad arī no aprēķinos ņemtā balsstiesīgo kopskaita tie būtu izslēdzami. Turklāt tas ir elementāri - PMLP datorsistēmā visu pasu derīguma termiņi ir fiksēti. Papildu neskaidrība. PMLP datos vispār pazuduši ir ap 30 000 "bomžu", kuriem nemaz nav pasu un reģistrācijas vietas. Ja tic PMLP reģistram, tad 100% visu balsstiesīgo ir noteikta dzīves vieta (pilnīgi visi ir reģistrējušies), un nav pilnīgi it neviena pilsoņa, par kuriem agrāk PMLP norādīja - nav noskaidrots. (Vienlaikus presē bieži lasām ziņas, ka policijas meklējamie nav reģistrējušies, ka PMLP reģistros uzrādās mistiskas neeksistējošas adreses, kur mājas nekad nav bijis. Ticamības labad, PMLP būtu klājies vismaz vienu "nenoskaidroto" pa visu Latviju tomēr uzrādīt.) Nav atbildēts arī, vai no PMLP balsstiesīgo uzskaites ir izslēgti tie ap 200 Krievijas jaunbagātnieku, par nelikumīgu pilsonības piešķiršanu ir krimināllieta. Kādas ir garantijas, ka tādu nelikumīgu, joprojām neatklātu ierakstu PMLP pilsoņu datorsistēmā uzskaitē nav vēl? Cik - tūkstotis, desmit tūkstoši, simts tūkstoši? Jucekli, kāds bija PMLP reģistrā, PMLP mēģināja sakārtot, pirms pašvaldību un Eiroparlamenta vēlēšanām nosūtot visiem balsstiesīgajiem paziņojumus uz datorsistēmā ierakstīto reģistrācijas adresi, un lūdzot atsaukties tos pilsoņus, kuri konstatētu nesakritības. Tādu pilsoņu izrādījās tūkstošiem. Turklāt, kā rakstīja prese, daudz izrādījās pašas PMLP paviršības kļūdu. Kādas ir garantijas, ka tagad PMLP reģistros kļūdas ir izlabotas, visi mirušie izslēgti, un nav viltus jaunpilsoņu ? Kamēr nav izveidots drošs, pārskatāms Vēlētāju reģistrs, CVK nedrīkst kvoruma noteikšanā vadīties no nedrošiem, mainīgiem elektroniskiem datiem, kuru kopējā ticamība raisa šaubas. Kamēr nav izveidots Vēlētāju reģistrs, balsstiesīgo pilsoņu kopskaita noteikšanā būtu izmantojama tāda pati metode, kādu to izmantoja un paredzēja izmantot Satversmes tēvi 1922.gadā. (Ievērosim, ka tolaik tikko bija beidzies karš, atstājot haosu. Bet pašlaik lietojamās datorsistēmas tolaik nebija pat visdrosmīgākajās fantāzijās). Šobrīt izeja būtu vadīties pēc nesen notikušās tautas skaitīšanas rezultātiem. Lūdzu Jūs izteikt savas domas. Galvenais - ir jābūt Velētāju reģistram, bet tāds nav izveidots. Būtu labi, ja kāds varētu pievienoties, lai uzrakstītu un iesniegtu tiesā protestu, kad CVK paziņos rezultātus.

Pārdomām - budžeta priekšlikumi krīzes atrisinājumam.

Ir jāraksta vēstule Dombrovskim un Zatleram ar atgādinājumu, ka Dombrovskis nav izpildījis savu aprīlī skaļi izreklamēto solījumu ieviest no 1. jūlija vienotu amatalgu sarakstu valsts un pašvaldību institūcijās.
Līdzīgs jau darbojās 1994. gadā, ar 24 kategorijām - no premjera līdz apkopējai.Tagad tā būtu skala no minimālās algas 180 latiem līdz 1 800 latiem prmjeram.
Neviens nedrīkstētu saņemt vairāk - arī Ģenerālprokurors, Augstākās Tiesas priekšsēdis nē.

Tas pats būtu noteicams valsts un pašvaldības uzņēmumiem, kuri darbojas uz valsts apstiprinātu tarifu pamata vai saņem budzēta dotācijas. Kāpēc Rīgas Ūdenī ir 6 000 latu, vai Rīgas Satiksmē, kas prasa 70 miljonu dotāciju ?

Nevar būt izlīguma, ja visi tie, kuri ieprieksējos gados no nodokļu naudas saņēma zvēra algas un visādus bonusus (apdrošināšanu, pensiju uzkrājumus utt.), neatzīst, ka viņi nav izpildījuši līgumu un ir noveduši valsti līdz bankrotam. Ir jāuzskata, ka viņiem ir jāatlīdzina neizdarītais un nepelnīti saņemtā alga.Un tāpēc būtu godīgi, ja šie ļaudis (teksim, visi, kas no budžeta saņēma algas virs 1 000 latiem pēdējos 3 gadus) uzņemtos atbildību par sava darba rezultātiem.(Mazākas algas varētu neaiztikt, jo no visiem atbildību nevarēs prasīt).

Otrs priekšlikums būtu - visur likvidēt sabiedrisko attiecību nodaļas kā šķiru - ja jau viņi neprata izskaidrot tautai, kas notiek, un iemācīt kā jārīkojas - tad tadas struktūras valstī ir vispār liekas.Katram ierēdnim pašam ir jāprot izskaidrot TV, ko viņš dara un ko ir lēmis.
Faktiski - par nodokļu naudu sabiedrisko attiecību speciālisti piesedz savus infantilos priekšniekus, kuri nespēj komunicēt ar TV - jo tad visi miomentā ieraudzītu šo ierēdņu infantilismu.
Daudzus gadu desmitus valsts iestādes un uzņēmumi iztika bez imidžmeikeriem un reklāmām, paši gāja un skaidroja savus lēmumus.

Ietaupījums būtu milzīgs - kopā ir ap 200 valsts iestādes un 500 pašvaldību iestādes + 500 uzņēmumi. Katrā sēž kāds imidžmeikeris, t.i, ap 1 000 līdz 2 000 visā valstī. Tērēts tiek minimums ap miljons latu mēnesī.
Iegūtu sabiedrība un prese - kurā atgrieztos sakarīgi žurnālisti, kas saprot "drēbi". Pašreizējie antiņi, kuri vairumā nejēdz, ko raksta un jauc gaisu, varētu meklēt citas vietas...

Tagad FM sāk uztraukties par to, ka sociālā nodokļa griestu atcelšana radot blēdīšanos, kur bezdarbnieku pabalstos jāmaksā 10 tūkstoši un vairāk latu mēnesī. Jo iperiekš esot veiktas ļoti lielas iemaksas.

Lēmums vienkāršs - tā kā šie ļaudis neveica savus pienākumus kārtīgi, neizpildīja līgumu, tad lielās algas neņemt vērā. Noteikt, ka bezdarbnieka pabalstā vairāk par 1 000 latu mēnesī nemksā. Arī pensijām var noteikt griestus 1 000 lati mēnesī, jo nav šie ļaudis izpildījuši savu darbu līdz galam - rezultātā valsts nolaista.Ja augstas iemaksas bijušas pēdējos 5 gadus, tad maksāt vidējo. Ir taču variācijas - kā saglabāt tiesisko paļāvību. (ja paši ir nopelnījuši, bet ne no budžeta).

Ja ir lūste, var pat sašķirot uzņēmumu pēc tā, kāda apjoma valsts un pašvaldību pasūtījumus pēdējos 5 gados ir izpildījusi. Un šo uzņēmumu darbiniekiem piemērot attiecīgu koeficientu, ja tiem izmaksu summas no soc. budzēta ir lielākas par 1 000 latiem. Tas arī būtu tikai taisnīgi. Jo - kāpēc gan miljonāri tik ļoti alkst kļūt par deputātiem un strādāt budžeta amatos.

Sociālisms ?
Nē ! Tā būtu saimnieka pieeja, kurš prasa sliktam darbiniekam atlīdzināt atpakaļ agrāk lieki saņemto algu.

Arī Pareks bankā kā valsts uzņēmumā, Melngailis ne reizes nav stāstījis tautai, kas tiek darīts, lai atdotu atpakaļ tautai miljardu latu, kas ieguldīts šajā bankā.
Tādējādi nav skaidrs, par ko maksāt 14 tūkstošus mēnesī + bonusi + nodokļi.Un papildu vēl - 5% no pārdošanas summas (Bet Pareks jāpārdod par miljardu, lai atgūtu ieguldīto).

Manuprāt, valsts dotēts uzņēmums nedrīkst šķērdēt naudu, un vadītājam jāsaņem tas, ko valsts ar atļauties (atbilstošī algu ranga tabelei). Var palikt nolīgtie 5% no pārdošanas summas - lai tad tas ir stimuls veicīgāk strādāt. Valsts un pašvaldibu uzņēmumos jānosaka cieta alga pēc tabeles + % no peļņas.
Tad būs interese uzrādīt peļņu, nevis kā tagad - nenormālas algas, viss notērēts uzdzīvei, un tādēļ arī peļņas nav.
Kam nepatīk un grib mukt prom - lai mūk. Nav jau tā, ka tagad privātie uzņēmumu būtu izslāpuši pēc vadītāju kadriem, drīzāk otrādi. Turklāt - jo ātrāk mucēji aizmuks, jo ātrāk ieradzīsim, kuru bosu interesēs viņi strādāja valsts/pašvaldības uzņēmumos. (Kuriem ātri iedos treknas vietas).

Vēl viens priekšlikums - samazināt tarifus notāriem, CSDD, un tml. iestādēs - tā piespiežot tiem paši ātri samazināt nenormālās algas.

Tāds Krauklis 'Latvijas pastā" ko tika paveicis par milzu algu ? Nez kāpēc stāvoklis pastā kļuvis sliktāks pat pēc pasta ēkas Stacijas laukumā izīrēšanas/faktiskās pārdošanas.
Un ko Miķelsons dara Latvenergo ? Bambe ko dara Rīgas ūdenī ? Žīgurs ko dara Rīgas Siltumā? Apkalpošana nav uzlabojusies pēdējo 10 gadu laikā.
Uz tarifu pacelšanu nav liela māksla papildināt uzņēmuma budžetu.
Arī Latvijas dzelzsceļš - bija raksts, ka no Jaungada ir savelti tādi tarifi, ka Krievijas uzņēmēji skatš uz Igauniju un Lietuvu. Tātad LDz slavinātie apjoma pieaugumi, kas it kā esot šogad salīdzinājumā ar pērno gadu, var izrādities burbulis, tiklīdz krievi atradīs lētākus maršrutus.

Tā, aptuveni rēķinot, mēs ar vienkāršām metodēm atradām ap 100 miljonus latu ekonomiju gadā, pat neaiztiekot bērnu pabalstus un pensijas. Noteikti ekonomija būs vēl vairāk - tiklīdz būs skaidrs iestāžu un uzņēmumu skaits, un tajos nodarbināto skaits un to saņemtās atlīdzības.
Uzsverams - bagātie ierēdņi pērkas ārzemēs un atpūšas ārzemēs, līdz ar to viņu ienākumu samazinājums nekādi neietekmē ekonomiku. Tieši otrādi - palielinot maznodrošinātajiem algas, pabalstus un pensijas, pieaug pirmās nepieciešamības preču apgrozījums un atdzīvojas ekonomika.

Šī nauda, ko atņemtu dienderiem, lieti noderētu, lai nodrošinātu ārstēšanos smagi slimajiem - ko valdība tagad cilvēkiem liedz pretēji starptautiskajām konvencijām. Faktiski - liek nomirt bez palīdzības.

Par nacionālo izlīgumu.

Latviešu tauta 20 gadus gaida Saulvedi. Vajag spoži mirdzošu, no ārzemēm. A.Brigaderes minēto, ka Laimīte ir pašu sētā; to, ka meklētais princis varētu būt pelēkās drēbēs un pēc skata necils, un varbūt pat pašu ganu puika - tas nav pieņemami.Pašlaik populārākais rīcības modelis:"Ja nav pēc mana prāta un tā kā es to paģēru, tad lai viss iet postā, lai netiek nevienam!".

Šodien Delfos ir kāds raksts par Rīgas Siltumu, un ko varētu darīt, lai samazinātu siltuma rēķinus. Ierosme prasītu kardināli mainīt valsts politiku, un Rīgas Siltuma darbu.

Kā parasti - komentāros nozākā autoru. Nospārda un apsūdz grēkos, meklē viltu: to jau konkurenti iniciējuši.Tikai daži komentētāji saka, ka ierosinājums ir pārdomu vērts.

Piemērs parāda morālo katastrofas bedri, kādā atrodas latvieši. Latviešiem jau tā domāt un darīt spējīgo tautā skaitliski ir 100-reiz mazāk kā krieviem vai vāciešiem. Varbūt kopā būs labi ja pārdesmit tūkstoši pa visu valsti. Un tos pašus nedaudzos, kas var un vēlas ko darīt, nozākā un nospārda.

Šādā situācijā spējīgiem cilvēkiem ir izvēle:
1) darīt ko tautas labā, saņemot pretī zākas un apvainojumus.2) realizēt sevi pelnīšanā pašam sev, kāpjot pāri tiem, kuri zākājas. Ja būs laiks, varbūt kaut ko izdarīs arī vispārības labad.

Nav brīnums, ka vairākums izvēlas ceļu, kur mazāk zākas un vairāk naudas.

Tēvreizē teikts "Piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem".Nekas Latvijā nemainīsies, kamēr neapturēsim naidu sirdīs. Kamēr nemitēsim zākāt, aprunāt un nopulgot ikvienu, ko ieraugām savā ceļā.

Tātad pārvērtības Latvijā būtu jāsāk ar naida apturēšanu.Manuprāt, mums ir jāvēršas pie Baznīcas (visu konfesiju), kurā tomēr ieklausās vismaz daļa cilvēku, lai tā nāk klajā ar nacionālā izlīguma ierosmi.

Pirmais - būtu jāizlīgst ģimenēm un kaimiņiem pašiem savā starpā. Vismaz noslēdzams pamiers. Nekliegt uz katru, kas kādreiz mūs sāpinājis. Ļaut arī mūsu parādniekiem izteikties svarīgās lietās, nezākāties par viņiem.

Otrais - būtu jāizlīgst paaudzēm. Ja leģionāram ar Sarkanās armijas kareivi tagad nav nekas dalāms, un nav naida, tad kāpēc citiem uzturēt naidu pret visu, kas reiz bija padomju laikā?

Trešais. Būtu jāizlīgst emigrantiem ar šejienes latviešiem. Nav šejienieši vainīgi par svešā Kremļa nodarīto. Nav šejienieši pelnījuši, ka viņus sabradā un nicina par to, ka aprūpēja un uzturēja emigrācijā aizbraukušo mantu, saglabāja un tagad atdeva to atpakaļ. (Par mantas saglabāšanu pēc Civillikuma pat paredzēta atlīdzība). Nav šejieniešiem no sava maka jāmaksā kompensācijas par Kremļa nodarīto.

Nacionālais izlīgums kā valsts politika tika realizēts Portugālē un Spānijā, kur diktatoriskie režīmi tika nonāvējuši desmitiem tūkstošus cilvēku. Naids bija katrā ģimenē. Tagad naida vairs nav - un tautas var risināt nākotnes jautājumus, tās netērē enerģiju, urķējoties pagātnē.(Ja prokuratūa netiek galā ar Pareks, tad kur Latvija ņems vēl papildu izmeklētāju simtus?).

Ar skaļi paģērošo - "visu vai neko!" - esam likumsakarīgi nonākuši pie rezultāta "neko".Ja šo čiku gribēja skaļākie musinātāji un tribūni (kuri nez kāpēc ir nolīduši krūmos), lai pie tā viņi paliek. Es gan gribu dzīvot, un tāpēc es piedāvāju meklēt trešo ceļu.

Mēs esam pieredzējuši, ka it visi Latvijas cilvēki, kuri kaut ko spēj darīt, ir jau izteikušies un visi ir redzami. Katram ir kāds plankums.Citu nav un tuvākā laikā nebūs. Tātad, ja gribam katrs izdzīvot, ir jāpiecieš šie trūkumi, jāapspiež nepatika un jāsēžas pie viena galda - un jārunā par risinājumiem, kas vairotu katra no mums labklājību.

Atslēga - mums ir jāatjauno savstarpējais cilvēciskums, nedrīkstam aizskart otra pašcieņu. Pat ja otrs liekas ne visai gudrs, un priekšlikums jau citviet dzirdēts.Manuprāt, tikai tā tauta var izdzīvot.

Kā praktisks solis - mums būtu jāvēršas pie Valsts Prezidenta ar lūgumu ierosināt steidzamības kārtā likumu, kas aizliegtu anonīmas publikācijas arī internetā. Ir jāaptur šie zākātāji un ķengātāji kā Latvijas ļaunuma avots - lai izsakās viņi atklāti, ja tiešām viņu rīcībā ir konkrēti fakti, bet, ja tādu nav - lai iemācās klusēt.

Par Dombrovska vadītās valdības melošanu un negodīgu rīcību attiecībā pret pensionāriem.

Šodien (27.07.2009.) kļuva zināms (TV Panorāma), ka netiks jūlijā izmaksātas pensijas, jo jau pirms Jāņiem ir aprēķināti un nodoti bankām izmaksu saraksti ar pensiju 100% samazinājumu visiem, kas 31. maijā skaitījās strādājoši. (VID apkopo datus 5. jūnijā).Kā teica VSAA pārstāve, VSAA neesot varējusi zināt, ka valdība mainīšot viedokli un 100% vietā ieturēti tiks tikai 70%.

Tātad - pensijas ir ieturētas, vēl pirms par to nobalsoja Saeima (likums izsludināts tikai šodien), un pat pirms vadības oficiāla lēmuma. VSAA ir strādājusi ne vienu dienu vien, ja jau pēc 1 jūnija valdības sēdes vairs nepietika laika pārstrādāt ieturamo pensiju sarakstus.

Ir skaidri redzams, ka Dombrovska/Repšes valdība slepeni ir izziņojusi padotām struktūrām pensiju samazināšanu u.c.(nevis treknās ministriju padomnieku vietas) vēl pirms pašvaldību vēlēšanām, un viss tālāk sekojošais ar "sociālo partneru" apspriešanām ir bijis tikai teātris, lai muļķiem aizmālētu acis - ka it kā tas viss izdomāts steigā un nejauši.

Tā ir patvaļa, kuras rezultātā nodarīts kaitējums ar likumu aizsargātām (ir Satversmes tiesas spriedums) - šajā gadījumā pensionāru - interesēm. Arī sabiedrībai un tiesībsargājošām iestādēm derētu paust savu viedokli - vai šāda darbība ir likumā paredzēts krimināli sodāms noziegums.Kāda vispār var būt uzticība partijai Jaunais Laiks un valdībai vispār pēc tā, kad visai tautai ir tik brutāli melots?

Libertus.lv par bezdarba problēmu risināšanu.

Pēc http://www.draugiem.lv/ sadaļā „Vēlēšanas” eksperta J. Dombura uzdotā jautājuma par bezdarba problēmu risināšanu, Libertas ir sagatavojusi savu viedokli un konkrētus priekšlikumus. Diemžēl, Libertas nebija iespējas pievienot šo viedokli zem nosaukuma – partiju atbildes, tamdēļ atbildi sniedzam pievienojot komentāru šeit.
Jaunu darba vietu radīšana nedrīkst notikt mākslīgi, bet tām jārodas uzņēmējdarbības attīstības rezultātā. Sekojoši ikvienas pašvaldības uzdevums ir sekmēt uzņēmējdarbības attīstību, nodrošinot iespējami labvēlīgākos apstākļus jaunu uzņēmumu radīšanai un esošo uzņēmumu pastāvēšanai.
Lai veicinātu uzņēmējdarbību Rīgas pilsētā Libertas.lv uzskata, ka būtu veicami šādi konkrēti pasākumi. Pirmkārt, jāizveido pēc „vienas pieturas aģentūras” principa veidots uzņēmumu apkalpošanas centrs (darbojas 24h diennaktī), kurā būtu iespējams pēc iespējas īsākā laika posmā nokārtot visas ar pašvaldību saistītās formalitātes. Šādam centram vienlaikus jāpilda arī konsultatīvās funkcijas, lai palīdzētu jaunajiem uzņēmējiem uzsākt uzņēmējdarbību, nokārtot atļaujas un saņemt visu nepieciešamo informāciju no pašvaldības, ne tikai par pašvaldības kompetencē esošiem jautājumiem, bet arī pašvaldības rīcībā esošo cita veida informāciju (iespējas saņemt ES finansējumu, iespējas atrast sadarbības partnerus, utt.). Otrkārt, jāpārskata iespējas samazināt nodevas un nodokļus jaunu uzņēmumu veidotājiem īpaši noteiktā labvēlības perioda laikā. Treškārt, pusgada laikā Rīgas pašvaldībā būtu jāizstrādā pilsētas teritorijas attīstības telpiskais plāns, kas skaidri definētu iespējas biznesa paplašināšanai, nodrošinot priekšnoteikumus arī rūpniecības atdzimšanai pilsētā, kas radītu kvalificētas un labi apmaksātas darba vietas. Ceturtkārt, Rīgas pilsētā ir jāizveido mazo un vidējo uzņēmēju pārstāvības institūcija, un, piektkārt, Rīgas pašvaldības darbībā jānodrošina investoru interešu aizsardzība.
Protams, jāapzinās, ka Rīgas pašvaldības izmaksas ir nekavējoši jāsamazina, veicot funkciju auditu un no tā rezultātiem izrietošu pašvaldības pārvaldes reformu, kas nozīmētu arī daudzu lieku darba vietu likvidēšanu dažādās Rīgas domes institūcijās. Taču vienlaikus ir jāapzina arī tās funkcijas, kuras pašvaldība šobrīd pilnvērtīgi nepilda, bet ar šā brīža darba spēka iespējām un alternatīviem, radošiem risinājumiem tās veiksmīgi varētu nosegt. Minēsim tikai dažus piemērus.
Jau gadiem sasāpējusi Rīgas jauno ģimeņu problēma ir pirmsskolas izglītības iestāžu trūkums. Rīgas pilsētai būtu jāpārņem labās prakses piemēru no Liepājas pašvaldības un jāizveido „auklīšu dienestu” jeb iespēju jaunajām māmiņām vismaz uz pāris stundām atstāt savu bērnu pašvaldības nodrošinātas auklītes uzraudzībā. Tas vismaz daļēji, taču tūlītēji atrisinātu bērnu dārzu trūkumu problēmu pašvaldībā (jāņem vērā, ka jauna bērnu dārza uzcelšana nav iespējama ātrāk kā divu gadu laikā), radītu jaunas darba vietas, kā arī ļautu jaunajām māmiņām iesaistīties darba dzīvē –atgriezties pusslodzes darbā, uzsākt uzņēmējdarbību, utt. Turklāt šādu iniciatīvu iespējams uzsākt ar ES finansējuma palīdzību.
Savukārt Rīgas sakārtošanas un kārtības nodrošināšanas darbos ar minimālu samaksu varētu iesaistīt cilvēkus, kas jau zaudējuši bezdarbnieka statusu un palikuši pilnīgi bez iztikas līdzekļiem.

Rīgā, 2009. gada 14. maijā

Ar cieņu un pietāti,

Vilors Eihmanis - viens no partijas Libertus.lv deputāta kandidātiem uz Rīgas domi.

Konstatēta vīriešu diskriminācija Latvijas tiesu sistēmā.

Konstatēta pārsteidzoša vīriešu diskriminācija tiesu sistēmā:

Vīriešu ir tikai 21,5 % no visiem tiesnešiem Rīgas tiesu apgabala tiesās, Administratīvajā rajona tiesā un Administratīvā apgabaltiesā.

78,5 % visu tiesnešu ir sievietes !

Pavisam kopā ir 186 tiesneši, no tiem - 40 vīriešu, 146 - sievietes.

Vai pārējos apgabalos ir tāds pats stāvoklis ?

Jautājums - kāpēc tiek diskriminēti vīrieši ? Vai tāda sieviešu/vīriešu disproporcija neietekmē psihoemocionālo gaisotni un lietu kvalitāti tiesās?