Noklusēšana četru gadu garumā

Noklusēšana četru gadu garumā Autors: Nikolajs Avens. 1997. gada 14. maijs Pašnāvība Brīvības pieminekļa pakājē 1993.gada 18.maija rītā (trīs nedēļas pirms 5.Saeimas vēlēšanām), lai kā toreiz centās ierēdnieciskie noklusinātāji, bija «...sitiens sabiedrībai, lai tā sāktu domāt» (D.Zvirbule, Diena, 1993.gada 22.maijā). Nelaiķis Ādolfs Buķis, izklājis plakātu notikuma vietā, savu nāvi pārvērta politiskā apsūdzībā. Par vainīgajiem pašnāvībā bija nosaukti I.Godmanis, E.Repše, M.Vulfsons. Aizgājējs atstāja arī vēstuli. Par šādām informācijām publicētājus apvainoja pretvalstiskā histērijā, jo, lūk, tādējādi sekmējot varaskārajiem sazvejot vēlētāju balsis. «(..)pilsoņi(..) vēl nespēj atšķirt graudus no pelavām» - tā D.Lemešonoks Lauku Avīzē 1993.gada 21.maijā. Taču - vai šī pamācība neliek atcerēties piecdesmitgadīgās pagātnes pamatbausli par pūļa tumsonību un partijas avangarda lomu? Aizgājēju, pēc ziņām masu informācijā, «paslēpa» jau trešajā dienā, bet faktiski - vēlāk, klusu un slepenībā. Sabiedrība, ja reiz asinis izlijušas pieminekļa pakājē, ir tiesīga zināt nelaiķa atstātās vēstules saturu, tiesīga zināt valsts institūciju pārbaudes rezultātus (pēc informācijas masu medijos - tāda komisija bija sastādīta), nevis aprobežoties ar dažu žurnālistu subjektīvajiem vērtējumiem. Uz lietuviešu patriota kapa, kurš 1991.gada janvāra notikumu laikā sadedzināja sevi Maskavā, Sarkanajā laukumā, netrūkst ziedu. Ādolfs Buķis sevi ziedoja tautai, vismaz tā viņš saprata. Var jau būt, ka liktenīgais solis ir bijis kļūmīgs, bet var arī būt, ka Ādolfs Buķis jau toreiz, pirms četriem gadiem, redzēja tālāk un skaidrāk par savu līdztautiešu vairākumu. «Grāmatā pieminu Ādolfu Buķi, kurš 1993.gada 18.maijā nošāvās pie Brīvības pieminekļa. Manuprāt, šis cilvēks upurēja sevi nākotnes vārdā... Es gribētu, lai latviešu tauta nopietnāk padomātu par šo upuri,» - tā intervijā saka Antons Benjamiņš (Latvijas divdesmito un trīsdesmito gadu «preses karaļa» Antona Benjamiņa mazdēls) laikrakstā Lauku Avīze 1997.gada 9.maijā. Kādu cenu mēs vēl maksāsim par patiesības noklusēšanu? Vai jānāk jauniem upuriem? Dievs, pasargi mūs no «noklusinātājiem»!