Pārdomām - budžeta priekšlikumi krīzes atrisinājumam.

Ir jāraksta vēstule Dombrovskim un Zatleram ar atgādinājumu, ka Dombrovskis nav izpildījis savu aprīlī skaļi izreklamēto solījumu ieviest no 1. jūlija vienotu amatalgu sarakstu valsts un pašvaldību institūcijās.
Līdzīgs jau darbojās 1994. gadā, ar 24 kategorijām - no premjera līdz apkopējai.Tagad tā būtu skala no minimālās algas 180 latiem līdz 1 800 latiem prmjeram.
Neviens nedrīkstētu saņemt vairāk - arī Ģenerālprokurors, Augstākās Tiesas priekšsēdis nē.

Tas pats būtu noteicams valsts un pašvaldības uzņēmumiem, kuri darbojas uz valsts apstiprinātu tarifu pamata vai saņem budzēta dotācijas. Kāpēc Rīgas Ūdenī ir 6 000 latu, vai Rīgas Satiksmē, kas prasa 70 miljonu dotāciju ?

Nevar būt izlīguma, ja visi tie, kuri ieprieksējos gados no nodokļu naudas saņēma zvēra algas un visādus bonusus (apdrošināšanu, pensiju uzkrājumus utt.), neatzīst, ka viņi nav izpildījuši līgumu un ir noveduši valsti līdz bankrotam. Ir jāuzskata, ka viņiem ir jāatlīdzina neizdarītais un nepelnīti saņemtā alga.Un tāpēc būtu godīgi, ja šie ļaudis (teksim, visi, kas no budžeta saņēma algas virs 1 000 latiem pēdējos 3 gadus) uzņemtos atbildību par sava darba rezultātiem.(Mazākas algas varētu neaiztikt, jo no visiem atbildību nevarēs prasīt).

Otrs priekšlikums būtu - visur likvidēt sabiedrisko attiecību nodaļas kā šķiru - ja jau viņi neprata izskaidrot tautai, kas notiek, un iemācīt kā jārīkojas - tad tadas struktūras valstī ir vispār liekas.Katram ierēdnim pašam ir jāprot izskaidrot TV, ko viņš dara un ko ir lēmis.
Faktiski - par nodokļu naudu sabiedrisko attiecību speciālisti piesedz savus infantilos priekšniekus, kuri nespēj komunicēt ar TV - jo tad visi miomentā ieraudzītu šo ierēdņu infantilismu.
Daudzus gadu desmitus valsts iestādes un uzņēmumi iztika bez imidžmeikeriem un reklāmām, paši gāja un skaidroja savus lēmumus.

Ietaupījums būtu milzīgs - kopā ir ap 200 valsts iestādes un 500 pašvaldību iestādes + 500 uzņēmumi. Katrā sēž kāds imidžmeikeris, t.i, ap 1 000 līdz 2 000 visā valstī. Tērēts tiek minimums ap miljons latu mēnesī.
Iegūtu sabiedrība un prese - kurā atgrieztos sakarīgi žurnālisti, kas saprot "drēbi". Pašreizējie antiņi, kuri vairumā nejēdz, ko raksta un jauc gaisu, varētu meklēt citas vietas...

Tagad FM sāk uztraukties par to, ka sociālā nodokļa griestu atcelšana radot blēdīšanos, kur bezdarbnieku pabalstos jāmaksā 10 tūkstoši un vairāk latu mēnesī. Jo iperiekš esot veiktas ļoti lielas iemaksas.

Lēmums vienkāršs - tā kā šie ļaudis neveica savus pienākumus kārtīgi, neizpildīja līgumu, tad lielās algas neņemt vērā. Noteikt, ka bezdarbnieka pabalstā vairāk par 1 000 latu mēnesī nemksā. Arī pensijām var noteikt griestus 1 000 lati mēnesī, jo nav šie ļaudis izpildījuši savu darbu līdz galam - rezultātā valsts nolaista.Ja augstas iemaksas bijušas pēdējos 5 gadus, tad maksāt vidējo. Ir taču variācijas - kā saglabāt tiesisko paļāvību. (ja paši ir nopelnījuši, bet ne no budžeta).

Ja ir lūste, var pat sašķirot uzņēmumu pēc tā, kāda apjoma valsts un pašvaldību pasūtījumus pēdējos 5 gados ir izpildījusi. Un šo uzņēmumu darbiniekiem piemērot attiecīgu koeficientu, ja tiem izmaksu summas no soc. budzēta ir lielākas par 1 000 latiem. Tas arī būtu tikai taisnīgi. Jo - kāpēc gan miljonāri tik ļoti alkst kļūt par deputātiem un strādāt budžeta amatos.

Sociālisms ?
Nē ! Tā būtu saimnieka pieeja, kurš prasa sliktam darbiniekam atlīdzināt atpakaļ agrāk lieki saņemto algu.

Arī Pareks bankā kā valsts uzņēmumā, Melngailis ne reizes nav stāstījis tautai, kas tiek darīts, lai atdotu atpakaļ tautai miljardu latu, kas ieguldīts šajā bankā.
Tādējādi nav skaidrs, par ko maksāt 14 tūkstošus mēnesī + bonusi + nodokļi.Un papildu vēl - 5% no pārdošanas summas (Bet Pareks jāpārdod par miljardu, lai atgūtu ieguldīto).

Manuprāt, valsts dotēts uzņēmums nedrīkst šķērdēt naudu, un vadītājam jāsaņem tas, ko valsts ar atļauties (atbilstošī algu ranga tabelei). Var palikt nolīgtie 5% no pārdošanas summas - lai tad tas ir stimuls veicīgāk strādāt. Valsts un pašvaldibu uzņēmumos jānosaka cieta alga pēc tabeles + % no peļņas.
Tad būs interese uzrādīt peļņu, nevis kā tagad - nenormālas algas, viss notērēts uzdzīvei, un tādēļ arī peļņas nav.
Kam nepatīk un grib mukt prom - lai mūk. Nav jau tā, ka tagad privātie uzņēmumu būtu izslāpuši pēc vadītāju kadriem, drīzāk otrādi. Turklāt - jo ātrāk mucēji aizmuks, jo ātrāk ieradzīsim, kuru bosu interesēs viņi strādāja valsts/pašvaldības uzņēmumos. (Kuriem ātri iedos treknas vietas).

Vēl viens priekšlikums - samazināt tarifus notāriem, CSDD, un tml. iestādēs - tā piespiežot tiem paši ātri samazināt nenormālās algas.

Tāds Krauklis 'Latvijas pastā" ko tika paveicis par milzu algu ? Nez kāpēc stāvoklis pastā kļuvis sliktāks pat pēc pasta ēkas Stacijas laukumā izīrēšanas/faktiskās pārdošanas.
Un ko Miķelsons dara Latvenergo ? Bambe ko dara Rīgas ūdenī ? Žīgurs ko dara Rīgas Siltumā? Apkalpošana nav uzlabojusies pēdējo 10 gadu laikā.
Uz tarifu pacelšanu nav liela māksla papildināt uzņēmuma budžetu.
Arī Latvijas dzelzsceļš - bija raksts, ka no Jaungada ir savelti tādi tarifi, ka Krievijas uzņēmēji skatš uz Igauniju un Lietuvu. Tātad LDz slavinātie apjoma pieaugumi, kas it kā esot šogad salīdzinājumā ar pērno gadu, var izrādities burbulis, tiklīdz krievi atradīs lētākus maršrutus.

Tā, aptuveni rēķinot, mēs ar vienkāršām metodēm atradām ap 100 miljonus latu ekonomiju gadā, pat neaiztiekot bērnu pabalstus un pensijas. Noteikti ekonomija būs vēl vairāk - tiklīdz būs skaidrs iestāžu un uzņēmumu skaits, un tajos nodarbināto skaits un to saņemtās atlīdzības.
Uzsverams - bagātie ierēdņi pērkas ārzemēs un atpūšas ārzemēs, līdz ar to viņu ienākumu samazinājums nekādi neietekmē ekonomiku. Tieši otrādi - palielinot maznodrošinātajiem algas, pabalstus un pensijas, pieaug pirmās nepieciešamības preču apgrozījums un atdzīvojas ekonomika.

Šī nauda, ko atņemtu dienderiem, lieti noderētu, lai nodrošinātu ārstēšanos smagi slimajiem - ko valdība tagad cilvēkiem liedz pretēji starptautiskajām konvencijām. Faktiski - liek nomirt bez palīdzības.