Par nacionālo izlīgumu.

Latviešu tauta 20 gadus gaida Saulvedi. Vajag spoži mirdzošu, no ārzemēm. A.Brigaderes minēto, ka Laimīte ir pašu sētā; to, ka meklētais princis varētu būt pelēkās drēbēs un pēc skata necils, un varbūt pat pašu ganu puika - tas nav pieņemami.Pašlaik populārākais rīcības modelis:"Ja nav pēc mana prāta un tā kā es to paģēru, tad lai viss iet postā, lai netiek nevienam!".

Šodien Delfos ir kāds raksts par Rīgas Siltumu, un ko varētu darīt, lai samazinātu siltuma rēķinus. Ierosme prasītu kardināli mainīt valsts politiku, un Rīgas Siltuma darbu.

Kā parasti - komentāros nozākā autoru. Nospārda un apsūdz grēkos, meklē viltu: to jau konkurenti iniciējuši.Tikai daži komentētāji saka, ka ierosinājums ir pārdomu vērts.

Piemērs parāda morālo katastrofas bedri, kādā atrodas latvieši. Latviešiem jau tā domāt un darīt spējīgo tautā skaitliski ir 100-reiz mazāk kā krieviem vai vāciešiem. Varbūt kopā būs labi ja pārdesmit tūkstoši pa visu valsti. Un tos pašus nedaudzos, kas var un vēlas ko darīt, nozākā un nospārda.

Šādā situācijā spējīgiem cilvēkiem ir izvēle:
1) darīt ko tautas labā, saņemot pretī zākas un apvainojumus.2) realizēt sevi pelnīšanā pašam sev, kāpjot pāri tiem, kuri zākājas. Ja būs laiks, varbūt kaut ko izdarīs arī vispārības labad.

Nav brīnums, ka vairākums izvēlas ceļu, kur mazāk zākas un vairāk naudas.

Tēvreizē teikts "Piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem".Nekas Latvijā nemainīsies, kamēr neapturēsim naidu sirdīs. Kamēr nemitēsim zākāt, aprunāt un nopulgot ikvienu, ko ieraugām savā ceļā.

Tātad pārvērtības Latvijā būtu jāsāk ar naida apturēšanu.Manuprāt, mums ir jāvēršas pie Baznīcas (visu konfesiju), kurā tomēr ieklausās vismaz daļa cilvēku, lai tā nāk klajā ar nacionālā izlīguma ierosmi.

Pirmais - būtu jāizlīgst ģimenēm un kaimiņiem pašiem savā starpā. Vismaz noslēdzams pamiers. Nekliegt uz katru, kas kādreiz mūs sāpinājis. Ļaut arī mūsu parādniekiem izteikties svarīgās lietās, nezākāties par viņiem.

Otrais - būtu jāizlīgst paaudzēm. Ja leģionāram ar Sarkanās armijas kareivi tagad nav nekas dalāms, un nav naida, tad kāpēc citiem uzturēt naidu pret visu, kas reiz bija padomju laikā?

Trešais. Būtu jāizlīgst emigrantiem ar šejienes latviešiem. Nav šejienieši vainīgi par svešā Kremļa nodarīto. Nav šejienieši pelnījuši, ka viņus sabradā un nicina par to, ka aprūpēja un uzturēja emigrācijā aizbraukušo mantu, saglabāja un tagad atdeva to atpakaļ. (Par mantas saglabāšanu pēc Civillikuma pat paredzēta atlīdzība). Nav šejieniešiem no sava maka jāmaksā kompensācijas par Kremļa nodarīto.

Nacionālais izlīgums kā valsts politika tika realizēts Portugālē un Spānijā, kur diktatoriskie režīmi tika nonāvējuši desmitiem tūkstošus cilvēku. Naids bija katrā ģimenē. Tagad naida vairs nav - un tautas var risināt nākotnes jautājumus, tās netērē enerģiju, urķējoties pagātnē.(Ja prokuratūa netiek galā ar Pareks, tad kur Latvija ņems vēl papildu izmeklētāju simtus?).

Ar skaļi paģērošo - "visu vai neko!" - esam likumsakarīgi nonākuši pie rezultāta "neko".Ja šo čiku gribēja skaļākie musinātāji un tribūni (kuri nez kāpēc ir nolīduši krūmos), lai pie tā viņi paliek. Es gan gribu dzīvot, un tāpēc es piedāvāju meklēt trešo ceļu.

Mēs esam pieredzējuši, ka it visi Latvijas cilvēki, kuri kaut ko spēj darīt, ir jau izteikušies un visi ir redzami. Katram ir kāds plankums.Citu nav un tuvākā laikā nebūs. Tātad, ja gribam katrs izdzīvot, ir jāpiecieš šie trūkumi, jāapspiež nepatika un jāsēžas pie viena galda - un jārunā par risinājumiem, kas vairotu katra no mums labklājību.

Atslēga - mums ir jāatjauno savstarpējais cilvēciskums, nedrīkstam aizskart otra pašcieņu. Pat ja otrs liekas ne visai gudrs, un priekšlikums jau citviet dzirdēts.Manuprāt, tikai tā tauta var izdzīvot.

Kā praktisks solis - mums būtu jāvēršas pie Valsts Prezidenta ar lūgumu ierosināt steidzamības kārtā likumu, kas aizliegtu anonīmas publikācijas arī internetā. Ir jāaptur šie zākātāji un ķengātāji kā Latvijas ļaunuma avots - lai izsakās viņi atklāti, ja tiešām viņu rīcībā ir konkrēti fakti, bet, ja tādu nav - lai iemācās klusēt.