Par "Rīgas līci" un citām lielām un mazām dziednīcām.

Es nolēmu vasaru pavadīt kādā no Latvijas valsts dziednīcām. Tādēļ piezvanīju uz izziņām pa telefonu 118 un lūdzu savienot ar dziednīcu "Rīgas Līcis", kur neviens neatbildēja. Arī vēlāk man neizdevās sazvanīt dziednīcu, lai gan visās telefona grāmatās bija norādīts telefons: 7761180, fakss: 7761190, un adrese: Jūrmala, Dubultu prospekts 51, LV-2015. Nolēmu noskaidrot, kas ir noticis ar padomju laiku respektablāko dziednīcu, kurā esmu bijis vēl Atmodas laikos. Tajā laikā tur bija bagātīgs inventārs, kristāla un porcelāna trauki – par vairākiem simtiem tūkstošu latu, kā arī vairāki simti kvadrātmetru gobelēnu.
Noskaidroju, ka dziednīcu "Rīgas Līcis" it kā esot nopirkusi "Ventspils Nafta", tad "Latvijas Gāze", bet pēc tam vēlreiz pārpirkusi "Ventspils Nafta". Manuprāt, ir notikuši kaut kādi mistiski darījumi ar ļoti dārgiem īpašumiem. Par šiem darījumiem man nevēlējās sniegt nekādus paskaidrojumus ne Jūrmalas pilsētas Dome, ne "Ventspils Nafta". Beidzot sazvanīju "Ventspils Naftas" preses sekretārei Gundegai Vārpas kundzei (tālrunis 7227071), bet viņa vairākas dienas nebija atrodama savā darbavietā – Rīgas ofisā, Kaļķu ielā 15. Tātad, vai nu bija aizrāvusies ar naftas tirgošanu, vai pilnīgā novārtā atstājusi preses darbus, vai arī kā liela mēroga priekšniece nevēlējās ar mani – "tādu niecību" runāt.
Protams, lielām firmām ir lieli ūdeņi, kur papeldēties. Es uzreiz sapratu, ka Gundega Vārpas kundze ar mani nevēlējās runāt tādēļ, ka es viņai būtu uzdevis dažus neērtus jautājumus: vai Dziednīca pēc tās saucamās "renovēšanās" saglabās publiskas dziednīcas statusu; kad šī ieilgusī "renovēšana" beigsies; kad dziednīca sāks uzņemt savus pacientus? Diemžēl Gundega Vārpas kundze un arī Jūrmalas pilsētas Domes un Ventspils pilsētas Domes ierēdņi uz šādiem jautājumiem izsmeļošas atbildes man nedeva. Tāpēc atļāvos nedaudz vaļu izdomai – ceru, ka tālu no patiesības neesmu!
Ierēdņi bija godīgāki, viņi atbildēja, ka nezinot kam pieder dziednīca, norādot uz Zemes grāmatas pusi, jo, lūk, tur viss esot uzrakstīts. Mūsuprāt, te atklājas darbības lauciņš Aleksejam Loskutova kungam un viņa KNAB-am. Jautājums nav saskaņots ar Labklājības ministriju, jo dziednīca piederēja tai. Var jau gadīties, ka šī ministrija ir no šīs dziednīcas atbrīvojusies "deboļševizācijas" ietvaros. Neesmu nekur lasījis, ka tāda dziednīca kā "Rīgas Līcis" tiktu nodota privatizācijai ar mērķi mainīt tās statusu. Bet var jau būt, ka tieši tā tas ir noticis.
Ja arī tā, tad var secināt, ka Latvijas valstī beidzot ir iznīdētas visas kaut cik apmierinoši strādājošas dziednīcas. Iznīdēto dziednīcu starpā es vēlētos nosaukt tādas kā Ķemeru dziednīca ar ārstniecisko kompleksu, kuru gandrīz par "pliku" velti pārdeva it kā Berluskoņa kungam no Itālijas. Tā saucamos "četrus luksus", kur dzīvoja Jeļcina kungs un dziednīcu Jūras ielā 21, kur dzīvoja Laventa kungs. Nolaists līdz "kliņķim" ir arī Zinātņu Akadēmijas dziednīcu komplekss.
Ķemeros ir palikusi tikai viena no trīs lielajām dziednīcām – "Jaunķemeri". Vēl ir Krievijas Federācijas dziednīca "Dzintarkrasts" (vai kā viņu tur sauc), viena dziednīca Vaivaros un dziednīca "Rīgas Jūrmala". "Pazudusi" ir dziednīca, kas bija domāta represētajiem un padomju genocīda upuriem, tāpat "izplēnējusi" dziednīca "Marijenbāde" un daudzas, daudzas citas.
Es negribētu visu to nosaukt par Latvijas valsts nozagšanu, bet kā gan savādāk to nokristīt? Bet visnožēlojamākais ir fakts, ka pie dziednīcu nīdēšanas valstī savu roku pielikusi ceturtā vara, vai mūsu pašu Tēvzemes prese. Kauns un negods tiem preses cilvēkiem, kas pārstāvēja firmas, kuras piedalījās dziednīcu sistēmas iznīdēšanā mūsu valstī!
Pēc maniem visnotaļ aptuveniem aprēķiniem šī procesa rezultātā darbu ir zaudējuši un par bezdarbniekiem palikuši vairāki tūkstoši cilvēku. Valsts budžets ik gadu ir zaudējis vismaz pāris miljonus latus, un viss tas ir noticis pie mūsu valsts jau tā pieticīgās rocības.

Rīgā, 2004. gada 01. augustā.