Vēlēšanu reģistrs - akūta nepieciešamība.

Līdz šim Latvijā sabiedrības un partiju visa uzmanība tiek pievērsta tikai balsot atnākušo skaitam, bet neinteresējas par daudz būtiskāko - kā veidojas LR pilsoņu kopums, un vai kopējais balsstiesīgo skaits ir ticams? Piemēram, ja par balstiesīgo kopskaitu būtu ņemti 1,216 miljoni vēlētāju, nobalsojušo būtu virs 50% un referendums būtu noticis. Kāpēc jātic, ka balsstiesīgo Latvijā tagad esot vairāk? Ir iespējams noprotestēt CVK lēmumu par referenduma rezultātiem, jo Latvijā joprojām nav izveidots oficiāls Vēlētāju reģistrs. Nosakot referendumā piedalījušos procentu (40,14%) un kvorumu (757 607), Centrālā vēlēšanu komisija vadās nevis no konstanta un likumīga, pārbaudāma Vēlētāju reģistra, bet gan no Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) elektroniskās sistēmas ģenerētiem pilsoņu kopuma skaitļiem, kuri ik brīdi mainās, nekādi nav pārbaudāmi un salīdzināmi, un turklāt izraisa pamatotas šaubas par to ticamību. Gatavojoties plānotajai elektroniskajai balsošanai pašvaldību un Eiroparlamenta vēlēšanās, LR valdība ir uzdevusi izveidot Vēlētāju reģistru. Taču tāds joprojām nav izveidots. Īpašu uzdevumu ministra Elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts Ziņojumā valdībai par Vēlētāju reģistra izveidi un PMLP elektroniskās sistēmas drošību ir novērtējis, ka PMLP sistēma nav droša. Uz fona, ka Latvijā mirstība ievērojami pārsniedz dzimstību, sakarā ar ko Latvijas iedzīvotāju kopējais skaits strauji samazinās, īpašas šaubas izraisa balsstiesīgo pilsoņu skaita milzīgais pieaugums Latvijā: 1996.gadā - 1,2 miljoni, 1998.gadā - 1,3 miljoni, 2008.gadā - 1,5 miljoni. Pilsonību naturalizācijas kārtībā saņēmuši (vairāk kā 10 gadu laikā) ir nedaudz virs 100 tūkstošiem (turklāt daļa no tiem ir bērni, kam vēl nav balsstiesību, bet vēl cita daļa - jau miruši). Jautājums - no kurienes ir uzradušies pārējie 200 tūkstoši jauno balsstiesīgo pilsoņu? Visiem zināms, ka pēc ES lēmuma ļaut LR nepilsoņiem brīvi pārvietoties visā Eiropas Savienībā naturalizācija Latvijā ir apstājusies. Tātad naturalizācijas ceļā balsstiesīgo pilsoņu skaits nevar pieaugt! Skaidrojums, ka tagad balsstiesīgo 18 gadu vecumu sasniedz 70-gadu demogrāfiskais vilnis (kad dzimstība pārsniedza mirstību), ir ticams tikai daļēji. Tolaik dzimstība pārsniedza mirstību par 20 000 gadā (ieskaitot pilsoņu un arī nepilsoņu bērnus). Taču pašlaik, pēc PMLP datiem, balsstiesīgo skaita pieaugums (pārsniedzot mirstību) ir gandrīz 3 tūkstoši mēnesī jeb 36 000 gadā. (Tas ir dubultīgi lielāks, nekā to varētu dot "demogrāfiskais vilnis"). Salīdzinājumam CVK mājas lapā publicētie PMLP sniegtie skaitļi: 2008.gada 9.jūnijā - 1 512 755 balsstiesīgo, bet pēc mēneša (26.jūlijā) ir jau 1 515 562 balsstiesīgo, jeb par 2 807 vairāk. (Saglabājoties tādam pieauguma tempam, Latvijā 2008.gadā nāks klāt papildu jauni 33 684 balsstiesīgie pilsoņi. Pavisam klātnākušo skaits būs vēl lielāks, jo katru gadu nomirst ap 10 tūkstoši vairāk. Tātad, lai gada beigās būtu balsstiesīgo pieaugums pār nomirušajiem 33 tūkstoši, pavisam šogad klāt jānāk jauniem pat 43 tūkstošiem. Piebilstams, ka Latvijā ik gadus nomirst 40-45 tūkstoši cilvēku, no Latvijas izceļo ap 10 tūkstošiem, bet piedzimst ap 20-25 tūkstošiem cilvēku). No kurienes ir nācis tāds balsstiesīgo skaita milzu pieaugums, kas ir šie klātnākušie pilsoņi? Arī 9.06.2008. PMLP sniegtais balsstiesīgo kopējais skaits - 1 512 755 - ir apšaubāms. Pirms desmit gadiem - 1998.gada 4.jūnijā, pēc PMLP datiem - bija 1 348 535 balsstiesīgie. Balsstiesīgo pilsoņu skaita pieaugums 10 gadu laikā par 164 220. Kā tas var būt, ja katru gadu nomirst par 10 tūkst. vairāk, nekā nāk klāt? Kā tika minēts, naturalizētie 100 000 jaunpilsoņu nesedz šo starpību, un arī atsauce uz "demogrāfiskos vilni" neizslēdz šaubas. Tāpat maz ticama ir iespēja, ka skaita kraso pieaugumu būtu ietekmējuši dubultpilsoņi. Pat ja pieņem, ka visi emigrācijas latvieši tika reģistrējušies savos mantotajos īpašumos Rīgā, tad tas ir noticis jau līdz 1998.gadam. Arī ārzemēs dzīvojošo LP balstiesīgo pilsoņu skaits kopš 1998.gada ir pieaudzis nebūtiski - no 30 218 1998.gada jūnijā uz 35 824 2008.gada jūnijā, jeb par 5 606. Zinot lielo skaitu uz ārzemēm strādāt izbraukušo, un arī to, ka nodokļu dēļ ir izdevīgi izrakstīties no Latvijas un reģistrēties ārvalstī, maz ticams, ka ārvalstīs kopš 1998.gada ieradušies legāli strādāt tikai 5 tūkstoši LR pilsoņu. (Piemēram. Strādāt Eiropas Parlamenta, Eiropas Komisijas u.c. struktūrās no Latvijas deleģēti ir vairāki simti LR pilsoņu. Taču reģistrēti Luksemburgā ir tikai 28, bet Briselē - 126 LR pilsoņi, jeb tikai par 70 vairāk nekā 1998.gadā. Vai tas atbilst patiesībai?). Ja emigrācijā dzīvoja ap 150 tūkstošiem latviešu, ir visai apšaubāmi, ka no viņiem tikai 30 tūkstoši ir LR pilsoņi. (Ir zināms, ka vairākums nav atgriezušies Latvijā. Tātad LR pilsoņu skaitam ārzemēs vajadzētu būt ievērojami lielākam). Vēl kāda nianse. Ir konstatēts, ka referenduma iecirkņos bija ieradušies un gribēja balsot, bet netika ļauts balsot pilsoņiem, kuru pasēm bija notecējis derīguma termiņš. (Ja būtu bijis izveidots Vēlētāju reģistrs, tad balsot varētu, uzrādot jebkuru dokumentu - šofera tiesības, pensionāra apliecību utt. Arī elektroniskajā balsošanā pase nav vajadzīga.). Protams, par pases atjaunošanu ir atbildīgi paši pilsoņi. Taču neatbildēts ir jautājums, kāpēc šie pilsoņi, kurus vēlēšanu komisija izraidīja no iecirkņiem un neļāva viņiem balsot, palika iekļauti tajā balsstiesīgo kopējā skaitā, no kura aprēķina nobasojušo īpatsvaru un kvorumu ? Loģiski būtu - ja viņiem neļauj balsot, tad arī no aprēķinos ņemtā balsstiesīgo kopskaita tie būtu izslēdzami. Turklāt tas ir elementāri - PMLP datorsistēmā visu pasu derīguma termiņi ir fiksēti. Papildu neskaidrība. PMLP datos vispār pazuduši ir ap 30 000 "bomžu", kuriem nemaz nav pasu un reģistrācijas vietas. Ja tic PMLP reģistram, tad 100% visu balsstiesīgo ir noteikta dzīves vieta (pilnīgi visi ir reģistrējušies), un nav pilnīgi it neviena pilsoņa, par kuriem agrāk PMLP norādīja - nav noskaidrots. (Vienlaikus presē bieži lasām ziņas, ka policijas meklējamie nav reģistrējušies, ka PMLP reģistros uzrādās mistiskas neeksistējošas adreses, kur mājas nekad nav bijis. Ticamības labad, PMLP būtu klājies vismaz vienu "nenoskaidroto" pa visu Latviju tomēr uzrādīt.) Nav atbildēts arī, vai no PMLP balsstiesīgo uzskaites ir izslēgti tie ap 200 Krievijas jaunbagātnieku, par nelikumīgu pilsonības piešķiršanu ir krimināllieta. Kādas ir garantijas, ka tādu nelikumīgu, joprojām neatklātu ierakstu PMLP pilsoņu datorsistēmā uzskaitē nav vēl? Cik - tūkstotis, desmit tūkstoši, simts tūkstoši? Jucekli, kāds bija PMLP reģistrā, PMLP mēģināja sakārtot, pirms pašvaldību un Eiroparlamenta vēlēšanām nosūtot visiem balsstiesīgajiem paziņojumus uz datorsistēmā ierakstīto reģistrācijas adresi, un lūdzot atsaukties tos pilsoņus, kuri konstatētu nesakritības. Tādu pilsoņu izrādījās tūkstošiem. Turklāt, kā rakstīja prese, daudz izrādījās pašas PMLP paviršības kļūdu. Kādas ir garantijas, ka tagad PMLP reģistros kļūdas ir izlabotas, visi mirušie izslēgti, un nav viltus jaunpilsoņu ? Kamēr nav izveidots drošs, pārskatāms Vēlētāju reģistrs, CVK nedrīkst kvoruma noteikšanā vadīties no nedrošiem, mainīgiem elektroniskiem datiem, kuru kopējā ticamība raisa šaubas. Kamēr nav izveidots Vēlētāju reģistrs, balsstiesīgo pilsoņu kopskaita noteikšanā būtu izmantojama tāda pati metode, kādu to izmantoja un paredzēja izmantot Satversmes tēvi 1922.gadā. (Ievērosim, ka tolaik tikko bija beidzies karš, atstājot haosu. Bet pašlaik lietojamās datorsistēmas tolaik nebija pat visdrosmīgākajās fantāzijās). Šobrīt izeja būtu vadīties pēc nesen notikušās tautas skaitīšanas rezultātiem. Lūdzu Jūs izteikt savas domas. Galvenais - ir jābūt Velētāju reģistram, bet tāds nav izveidots. Būtu labi, ja kāds varētu pievienoties, lai uzrakstītu un iesniegtu tiesā protestu, kad CVK paziņos rezultātus.

Pārdomām - budžeta priekšlikumi krīzes atrisinājumam.

Ir jāraksta vēstule Dombrovskim un Zatleram ar atgādinājumu, ka Dombrovskis nav izpildījis savu aprīlī skaļi izreklamēto solījumu ieviest no 1. jūlija vienotu amatalgu sarakstu valsts un pašvaldību institūcijās.
Līdzīgs jau darbojās 1994. gadā, ar 24 kategorijām - no premjera līdz apkopējai.Tagad tā būtu skala no minimālās algas 180 latiem līdz 1 800 latiem prmjeram.
Neviens nedrīkstētu saņemt vairāk - arī Ģenerālprokurors, Augstākās Tiesas priekšsēdis nē.

Tas pats būtu noteicams valsts un pašvaldības uzņēmumiem, kuri darbojas uz valsts apstiprinātu tarifu pamata vai saņem budzēta dotācijas. Kāpēc Rīgas Ūdenī ir 6 000 latu, vai Rīgas Satiksmē, kas prasa 70 miljonu dotāciju ?

Nevar būt izlīguma, ja visi tie, kuri ieprieksējos gados no nodokļu naudas saņēma zvēra algas un visādus bonusus (apdrošināšanu, pensiju uzkrājumus utt.), neatzīst, ka viņi nav izpildījuši līgumu un ir noveduši valsti līdz bankrotam. Ir jāuzskata, ka viņiem ir jāatlīdzina neizdarītais un nepelnīti saņemtā alga.Un tāpēc būtu godīgi, ja šie ļaudis (teksim, visi, kas no budžeta saņēma algas virs 1 000 latiem pēdējos 3 gadus) uzņemtos atbildību par sava darba rezultātiem.(Mazākas algas varētu neaiztikt, jo no visiem atbildību nevarēs prasīt).

Otrs priekšlikums būtu - visur likvidēt sabiedrisko attiecību nodaļas kā šķiru - ja jau viņi neprata izskaidrot tautai, kas notiek, un iemācīt kā jārīkojas - tad tadas struktūras valstī ir vispār liekas.Katram ierēdnim pašam ir jāprot izskaidrot TV, ko viņš dara un ko ir lēmis.
Faktiski - par nodokļu naudu sabiedrisko attiecību speciālisti piesedz savus infantilos priekšniekus, kuri nespēj komunicēt ar TV - jo tad visi miomentā ieraudzītu šo ierēdņu infantilismu.
Daudzus gadu desmitus valsts iestādes un uzņēmumi iztika bez imidžmeikeriem un reklāmām, paši gāja un skaidroja savus lēmumus.

Ietaupījums būtu milzīgs - kopā ir ap 200 valsts iestādes un 500 pašvaldību iestādes + 500 uzņēmumi. Katrā sēž kāds imidžmeikeris, t.i, ap 1 000 līdz 2 000 visā valstī. Tērēts tiek minimums ap miljons latu mēnesī.
Iegūtu sabiedrība un prese - kurā atgrieztos sakarīgi žurnālisti, kas saprot "drēbi". Pašreizējie antiņi, kuri vairumā nejēdz, ko raksta un jauc gaisu, varētu meklēt citas vietas...

Tagad FM sāk uztraukties par to, ka sociālā nodokļa griestu atcelšana radot blēdīšanos, kur bezdarbnieku pabalstos jāmaksā 10 tūkstoši un vairāk latu mēnesī. Jo iperiekš esot veiktas ļoti lielas iemaksas.

Lēmums vienkāršs - tā kā šie ļaudis neveica savus pienākumus kārtīgi, neizpildīja līgumu, tad lielās algas neņemt vērā. Noteikt, ka bezdarbnieka pabalstā vairāk par 1 000 latu mēnesī nemksā. Arī pensijām var noteikt griestus 1 000 lati mēnesī, jo nav šie ļaudis izpildījuši savu darbu līdz galam - rezultātā valsts nolaista.Ja augstas iemaksas bijušas pēdējos 5 gadus, tad maksāt vidējo. Ir taču variācijas - kā saglabāt tiesisko paļāvību. (ja paši ir nopelnījuši, bet ne no budžeta).

Ja ir lūste, var pat sašķirot uzņēmumu pēc tā, kāda apjoma valsts un pašvaldību pasūtījumus pēdējos 5 gados ir izpildījusi. Un šo uzņēmumu darbiniekiem piemērot attiecīgu koeficientu, ja tiem izmaksu summas no soc. budzēta ir lielākas par 1 000 latiem. Tas arī būtu tikai taisnīgi. Jo - kāpēc gan miljonāri tik ļoti alkst kļūt par deputātiem un strādāt budžeta amatos.

Sociālisms ?
Nē ! Tā būtu saimnieka pieeja, kurš prasa sliktam darbiniekam atlīdzināt atpakaļ agrāk lieki saņemto algu.

Arī Pareks bankā kā valsts uzņēmumā, Melngailis ne reizes nav stāstījis tautai, kas tiek darīts, lai atdotu atpakaļ tautai miljardu latu, kas ieguldīts šajā bankā.
Tādējādi nav skaidrs, par ko maksāt 14 tūkstošus mēnesī + bonusi + nodokļi.Un papildu vēl - 5% no pārdošanas summas (Bet Pareks jāpārdod par miljardu, lai atgūtu ieguldīto).

Manuprāt, valsts dotēts uzņēmums nedrīkst šķērdēt naudu, un vadītājam jāsaņem tas, ko valsts ar atļauties (atbilstošī algu ranga tabelei). Var palikt nolīgtie 5% no pārdošanas summas - lai tad tas ir stimuls veicīgāk strādāt. Valsts un pašvaldibu uzņēmumos jānosaka cieta alga pēc tabeles + % no peļņas.
Tad būs interese uzrādīt peļņu, nevis kā tagad - nenormālas algas, viss notērēts uzdzīvei, un tādēļ arī peļņas nav.
Kam nepatīk un grib mukt prom - lai mūk. Nav jau tā, ka tagad privātie uzņēmumu būtu izslāpuši pēc vadītāju kadriem, drīzāk otrādi. Turklāt - jo ātrāk mucēji aizmuks, jo ātrāk ieradzīsim, kuru bosu interesēs viņi strādāja valsts/pašvaldības uzņēmumos. (Kuriem ātri iedos treknas vietas).

Vēl viens priekšlikums - samazināt tarifus notāriem, CSDD, un tml. iestādēs - tā piespiežot tiem paši ātri samazināt nenormālās algas.

Tāds Krauklis 'Latvijas pastā" ko tika paveicis par milzu algu ? Nez kāpēc stāvoklis pastā kļuvis sliktāks pat pēc pasta ēkas Stacijas laukumā izīrēšanas/faktiskās pārdošanas.
Un ko Miķelsons dara Latvenergo ? Bambe ko dara Rīgas ūdenī ? Žīgurs ko dara Rīgas Siltumā? Apkalpošana nav uzlabojusies pēdējo 10 gadu laikā.
Uz tarifu pacelšanu nav liela māksla papildināt uzņēmuma budžetu.
Arī Latvijas dzelzsceļš - bija raksts, ka no Jaungada ir savelti tādi tarifi, ka Krievijas uzņēmēji skatš uz Igauniju un Lietuvu. Tātad LDz slavinātie apjoma pieaugumi, kas it kā esot šogad salīdzinājumā ar pērno gadu, var izrādities burbulis, tiklīdz krievi atradīs lētākus maršrutus.

Tā, aptuveni rēķinot, mēs ar vienkāršām metodēm atradām ap 100 miljonus latu ekonomiju gadā, pat neaiztiekot bērnu pabalstus un pensijas. Noteikti ekonomija būs vēl vairāk - tiklīdz būs skaidrs iestāžu un uzņēmumu skaits, un tajos nodarbināto skaits un to saņemtās atlīdzības.
Uzsverams - bagātie ierēdņi pērkas ārzemēs un atpūšas ārzemēs, līdz ar to viņu ienākumu samazinājums nekādi neietekmē ekonomiku. Tieši otrādi - palielinot maznodrošinātajiem algas, pabalstus un pensijas, pieaug pirmās nepieciešamības preču apgrozījums un atdzīvojas ekonomika.

Šī nauda, ko atņemtu dienderiem, lieti noderētu, lai nodrošinātu ārstēšanos smagi slimajiem - ko valdība tagad cilvēkiem liedz pretēji starptautiskajām konvencijām. Faktiski - liek nomirt bez palīdzības.

Par nacionālo izlīgumu.

Latviešu tauta 20 gadus gaida Saulvedi. Vajag spoži mirdzošu, no ārzemēm. A.Brigaderes minēto, ka Laimīte ir pašu sētā; to, ka meklētais princis varētu būt pelēkās drēbēs un pēc skata necils, un varbūt pat pašu ganu puika - tas nav pieņemami.Pašlaik populārākais rīcības modelis:"Ja nav pēc mana prāta un tā kā es to paģēru, tad lai viss iet postā, lai netiek nevienam!".

Šodien Delfos ir kāds raksts par Rīgas Siltumu, un ko varētu darīt, lai samazinātu siltuma rēķinus. Ierosme prasītu kardināli mainīt valsts politiku, un Rīgas Siltuma darbu.

Kā parasti - komentāros nozākā autoru. Nospārda un apsūdz grēkos, meklē viltu: to jau konkurenti iniciējuši.Tikai daži komentētāji saka, ka ierosinājums ir pārdomu vērts.

Piemērs parāda morālo katastrofas bedri, kādā atrodas latvieši. Latviešiem jau tā domāt un darīt spējīgo tautā skaitliski ir 100-reiz mazāk kā krieviem vai vāciešiem. Varbūt kopā būs labi ja pārdesmit tūkstoši pa visu valsti. Un tos pašus nedaudzos, kas var un vēlas ko darīt, nozākā un nospārda.

Šādā situācijā spējīgiem cilvēkiem ir izvēle:
1) darīt ko tautas labā, saņemot pretī zākas un apvainojumus.2) realizēt sevi pelnīšanā pašam sev, kāpjot pāri tiem, kuri zākājas. Ja būs laiks, varbūt kaut ko izdarīs arī vispārības labad.

Nav brīnums, ka vairākums izvēlas ceļu, kur mazāk zākas un vairāk naudas.

Tēvreizē teikts "Piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem".Nekas Latvijā nemainīsies, kamēr neapturēsim naidu sirdīs. Kamēr nemitēsim zākāt, aprunāt un nopulgot ikvienu, ko ieraugām savā ceļā.

Tātad pārvērtības Latvijā būtu jāsāk ar naida apturēšanu.Manuprāt, mums ir jāvēršas pie Baznīcas (visu konfesiju), kurā tomēr ieklausās vismaz daļa cilvēku, lai tā nāk klajā ar nacionālā izlīguma ierosmi.

Pirmais - būtu jāizlīgst ģimenēm un kaimiņiem pašiem savā starpā. Vismaz noslēdzams pamiers. Nekliegt uz katru, kas kādreiz mūs sāpinājis. Ļaut arī mūsu parādniekiem izteikties svarīgās lietās, nezākāties par viņiem.

Otrais - būtu jāizlīgst paaudzēm. Ja leģionāram ar Sarkanās armijas kareivi tagad nav nekas dalāms, un nav naida, tad kāpēc citiem uzturēt naidu pret visu, kas reiz bija padomju laikā?

Trešais. Būtu jāizlīgst emigrantiem ar šejienes latviešiem. Nav šejienieši vainīgi par svešā Kremļa nodarīto. Nav šejienieši pelnījuši, ka viņus sabradā un nicina par to, ka aprūpēja un uzturēja emigrācijā aizbraukušo mantu, saglabāja un tagad atdeva to atpakaļ. (Par mantas saglabāšanu pēc Civillikuma pat paredzēta atlīdzība). Nav šejieniešiem no sava maka jāmaksā kompensācijas par Kremļa nodarīto.

Nacionālais izlīgums kā valsts politika tika realizēts Portugālē un Spānijā, kur diktatoriskie režīmi tika nonāvējuši desmitiem tūkstošus cilvēku. Naids bija katrā ģimenē. Tagad naida vairs nav - un tautas var risināt nākotnes jautājumus, tās netērē enerģiju, urķējoties pagātnē.(Ja prokuratūa netiek galā ar Pareks, tad kur Latvija ņems vēl papildu izmeklētāju simtus?).

Ar skaļi paģērošo - "visu vai neko!" - esam likumsakarīgi nonākuši pie rezultāta "neko".Ja šo čiku gribēja skaļākie musinātāji un tribūni (kuri nez kāpēc ir nolīduši krūmos), lai pie tā viņi paliek. Es gan gribu dzīvot, un tāpēc es piedāvāju meklēt trešo ceļu.

Mēs esam pieredzējuši, ka it visi Latvijas cilvēki, kuri kaut ko spēj darīt, ir jau izteikušies un visi ir redzami. Katram ir kāds plankums.Citu nav un tuvākā laikā nebūs. Tātad, ja gribam katrs izdzīvot, ir jāpiecieš šie trūkumi, jāapspiež nepatika un jāsēžas pie viena galda - un jārunā par risinājumiem, kas vairotu katra no mums labklājību.

Atslēga - mums ir jāatjauno savstarpējais cilvēciskums, nedrīkstam aizskart otra pašcieņu. Pat ja otrs liekas ne visai gudrs, un priekšlikums jau citviet dzirdēts.Manuprāt, tikai tā tauta var izdzīvot.

Kā praktisks solis - mums būtu jāvēršas pie Valsts Prezidenta ar lūgumu ierosināt steidzamības kārtā likumu, kas aizliegtu anonīmas publikācijas arī internetā. Ir jāaptur šie zākātāji un ķengātāji kā Latvijas ļaunuma avots - lai izsakās viņi atklāti, ja tiešām viņu rīcībā ir konkrēti fakti, bet, ja tādu nav - lai iemācās klusēt.