Dažas nianses, kas ņemamas vērā par notiekošo Latvijas Augstākās Tiesas Kasācijas instancē.

 Pirmais. Kasācijas intances AT izmanto koruptīvo Kasācijas instances likuma sadaļu pēc saviem ieskatiem, jo, ja negrib skatīt lietu, paziņo, ka kasators ir izteicis sūdzībā vēlmi pārvērtēt pierādījumus, kas nav kasācijas instances pienākums (ir daudz lēmumu, kur tas teikts), kaut ir norāde uz materiālo un procesuālo likumu pārkāpumu, bet tie nav būtiski, un pieņem lēmumu lietu neskatīt. Likumā nekur nav norādes ir vai nav jāvērtē pierādījumi, ja norādīts, ka pārkāpts likums par pierādījumiem, ka lietā vispār nav pierādījumu, bet tiesa ir spriedusi tiesu.
Te bijušajam Augstākās tiesas priekšsēdētājam Andrim Guļānam un tagadējam Augstākās tiesas priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam var uzdot sekojošu jautājumu: "Kādēļ jūs vairāk nekā 20 gadu laikā neesiet neko darījis, lai novērstu kasācijas instances tiesu koruptīvās iespējas spriest tiesu pēc izvēles, nevis principā".
Otrais. Protams, Guļāns un Bičkovičs teiktu, ka viņam nav nekādu tiesību ietekmēt tiesu: ierosināt disciplinārlietu, ierosināt lietu pēc jaunatklātiem apstākļiem, ierosināt krimināllietu, ja spriedumā pieļauts tiešs likuma pārkāpums utt.
Bet beigu beigās, izvērtējot situāciju kopumā pēc Bičkoviča ievēlēšanas Augstākā tiesā, jāsecina, ka Andris Šķēle un viņa cilvēks Andris Guļāns var triumfēt, ka Augstākā tiesā par priekšsēdētāju izvēlēts cilvēks, kuru var ietekmēt.

Diskusijas priekšmets - Satversmes 115. pants.

Diskusijas priekšmets pavisam vienkāršs - ar kādām juridiskajām metodēm mēs varam noskaidrot Satversmes 115. panta saturu un kā šo normu pareizi piemērot. Satversmes 115. pants noteic: "Valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu".

Šajā aspektā prātā iešāvās jau klasiskā tēze, ka civiltiesības ir sarežģītākas par konstitucionālajām tiesībām. Un proti - Civillikums šajā kontekstā jau kopš tā uzrakstīšanas satur gana labu pantu.

Civillikuma 1506. pants paredz: "Pavisam tumši un nesaprotami, kā arī tieši sevī pretrunīgi gribas izteikumi nemaz nav iztulkojami, bet ir atzīstams par neesošiem."

Ja jau rodas tik daudz domstarpību ap vienu Satversmes pantu, varbūt Satversmes tiesa varētu šo pantu atzīt par tumšu, nesaprotamu un sevī pretrunīgu, un piemērot Satversmi tā, it kā šāda panta tajā nemaz nebūtu?

Latvijā netiek pildīts Satversmes 66. pants.

Latvijā netiek pildīts Satversmes 66. pants, kurš nosaka pienākumu valdībai pēc finanšu gada noslēguma sniegt Saeima norēķinu par budžeta izpildi.
Pēdējo 19 gadu laikā NE REIZES tāds norēķins nav sniegts.
Sabiedrību maldina ar citu procedūru – ikgadējo pārskatu par valdības deklarācijas izpildi, ko prezentē Saeimā saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 15. pantu.
Lielos vilcienos tagad nosauc kopskaitļus. taču tas nav norēķins par budžetu.
Pirms kara norēķina pārskatus publicēja atsevišķās, biezās grāmatās, līdz pat ministriju auto izmaksām un sētnieku algām.