Biedrība "Par godīgumu tiesu varas sistēmā "Temīda"".

Situācijas apraksts :
Demokrātiska sabiedrība ir iespējama, ja darbojas trīs pamatnosacījumi:
1) vārda un preses brīvība;
2) godīga tiesa;
3) laba izglītība.
Valsts Prezidente V.Vīķe-Freiberga, rezumējot 8 gados paveikto, atzina neveiksmi centienos sakārtot tiesu sistēmu Latvijā.
(Saskaņā ar likumu, tiesu sistēmai piederīgi ir arī prokuratūra, notariāts, Zemesgrāmatas, advokatūra, tiesu izpildītā ji).
Ilgstoši novilcinātas lietas, nemotivēti un dīvaini lēmumi, īpašumtiesību pēkšņa ierakstīšana nevis likumiskajiem mantiniekiem, bet pilnīgi svešām personām – to redzam bieži. Tas, ka kukuļa izspiešanā tika pie rokas pieķerti tiesas priekšsēdētāja Poļikarpova, tiesnese Tālere un prokurors Nazarovs, tikai apstiprina Latvijas tiesu varas aizkulisēs dažkārt notiekošo.
Pieminētā negodīgo darbinieku atmaskošana liecina par divām lietām. Pirmā. Tā apstiprina dziļas krīzes esamību. Otrā. Ir sagaidīta varas iestāžu uzdrīkstēšanās vērsties pret korupciju tiesu varai piekritīgās iestādēs.
Cerams, ka ar laiku KNAB spēs pieķert ne tikai primitīvu kukuļu izspiedējus, bet atmaskot arī viltīgāk organizētas shēmas. Par tādu esamību var nojaust kopsakarībā: dīvaini nolēmumi = šo nolēmumu pieņēmēju (vai to ģimeņu) labklājības neticami straujš pieaugums.
Augstākās Tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns ir paziņojis, ka nākamgad vairs nekandidēs uz šo svarīgo amatu. To var tulkot arī tādējādi, ka cienījamais priekšsēdētājs netic, ka tiesu varas sistēmā varētu notikt optimistu iecerētā "pašattīrīšanās". Jādomā, ka bez sabiedrības spiediena tā nenotiks.
Tiesu varu Latvijā veido skaitliski neliels cilvēku loks, ko savā starpā bieži saista korporatīvas un dažkārt arī radnieciskas saites. Līdzīgi kā Valsts prezidentu un ministrus, arī tiesnešus ievēl Saeima. Ar divām atšķirībām.
Pirmā. Prezidentu, ministrus, Valsts kontrolieri, Tiesībsargu u.c. personas Saeima ievēl uz ierobežotu laiku, savukārt tiesnešus – uz visu mūžu [1].
Otrā. Ja prezidenta, ministru, KNAB priekšnieka un citu amatu kandidātus sabiedrībai ir iespēja ilgāk vai īsāk apspriest, tad par tiesnešu kandidatūrām un piemērotību amatam sabiedrības viedoklis prasīts netiek.
Šķiet, ka sabiedrībai būtu svarīgi zināt, kas ir šis šaurais cilvēku pulciņš, kurš Tiesu administrācijā un Tieslietu ministrijā piemeklē un virza kandidātus tiesnešu amatiem. Paradokss, bet šie daži ierēdņi nosaka valsts un sabiedrības virzību ilgtermiņā – viņi izveido uz mūžu ieceltu tiesnešu korpusu, un, galu galā, tiesnesis būs tas, kurš noteiks, vai un kā likumi ir pildāmi.
Papildu atšķirība – ja lēmējvaras un izpildvaras lēmumu tapšana ir pastāvīgā preses uzmanības un kritikas lokā, tad tiesu varas darbību kritizēt nav pieņemts. Jo kritiku var iztulkot arī kā iejaukšanos tiesas spriešanā.
No valsts tiek finansēts plašs tiesu varas uzraudzības mehānisms – Tiesu administrācija, Tieslietu ministrija, Ģenerālprokurors, KNAB, Drošības policija; kā arī tiek uzturēta trīspakāpju tiesas sistēma.

Kāpēc izveidojās Biedrība.
Pašlaik cilvēkiem, kuri saskaras ar tiesu varai piekritīgu personu patvaļu un dīvainiem lēmumiem, ir minimālas iespējas saņemt valsts atbalstu.
Ģenerālprokurors, KNAB vai Drošības policija rīkojas tikai tieša kukuļa izspiešanas gadījumos. Bet tas ir ļoti reti. Citos „dīvaino lēmumu" gadījumos iestādes cenšas nogaidīt Augstākās Tiesas senāta rīcību. Tas aizņem gadus. Arī prese parasti ir atturīga. Tāpat atturīgas konkrētu personu lietās parasti ir arī starptautisko fondu finansētās sabiedriskās organizācijas.
Ne katram ir pieejami prestižu advokātu biroju pakalpojumi. Arī informācijas atrašanai par Eiropas Cilvēktiesību tiesā skatāmām lietām ir nepieciešamas iemaņas, kuras ir ne katram.
Nelaimē iekļuvušajiem cilvēkiem vienīgā iespēja ir meklēt citus līdzīgu patvaļu piedzīvojušus cilvēkus, lai saņemtu viņu padomu un atbalstu. Kopīga likteņa biedriem ir jāapvienojas. Rezultātā iniciatoru grupa ir izveidojusi Biedrību, un aicina tās mērķu sasniegšanā iesaistīties plašu sabiedrību.

Biedrības darbība.
Biedrības mērķi ir nodefinēti tās Statūtos.
Sabiedriskai organizācijai nav un nevar būt resursu, lai aizstātu valsts iestādes un amatpersonas, kuru tiešajos uzdevumos ietilpst tiesu varai piekritīgo institūciju darba organizācija un korupcijas apkarošana.
Toties sabiedriska organizācija var vērst sabiedrības un valsts augstāko personu uzmanību uz trūkumiem gan atbildīgo personu darbā, gan visā sistēmā kopumā; tāpat var lūgt atrisināt konkrētus cilvēkus skarošas lietas.
Biedrība paredz trīs darbības virzienus:
1) apkopot ienākošo informāciju un informēt tiesu varas institūciju vadītājus, ar mērķi panākt atklāto trūkumu novēršanu;
2) informēt sabiedrību un presi;
3) sniegt atbalstu personām, kuras saskārušās ar konkrētiem patvaļas faktiem.
Tādējādi, Biedrība paredz risināt ne tikai vispārīgā labuma lietas, bet arī sniegt atbalstu konkrētām personām. Tiesa, te ir dažas īpatnības.
Sabiedriska organizācija nevar aizstāt nedz valsts amatpersonas, nedz advokātu – kuriem katram savu vietu un lomu procesā nosaka likums.
Tātad – Biedrība nevar uzņemties nodrošināt konkrētā procesā advokāta pakalpojumus! Taču Biedrība var sniegt savādāku atbalstu taisnīga risinājuma panākšanai.
(Un tieši tādēļ Biedrībai nav vēlams iesaistīties konkrētā procesā par pārstāvi kādai no pusēm. Tas izslēgtu iespēju Biedrībai būt neitrālai un objektīvai notiekošā procesa vērotājai un vērtētājai, un paust attiecīgu viedokli gan augstākstāvošām tiesu varas amatpersonām, gan medijos.)
Konkrēta palīdzība būs sekojoša.
Biedrība, kurā apvienota pārējo "Golgātas ceļu" jau izgājušu cilvēku pieredze, var ar padomu pasargāt Jūs gan no kļūdām, gan sniegt noderīgu informāciju veiksmīgas aizstāvības izvēlei, gan morāli atbalstīt procesa laikā.
Pirmkārt. Tas, vai lietu izskatīs objektīvi un taisnīgi, ir tieši atkarīgs no konkrētā procesa virzītāja (prokurora vai tiesneša) profesionalitātes un cilvēciskajām īpašībām. Tādēļ lietas sākumstadijā uzreiz būtu noskaidrojams, vai ar konkrētā procesa virzītāja vārdu nesaistās agrāki dīvaini lēmumi citos procesos, vai kādu trešo personu ieinteresētība. Šo ziņu esamību vai neesamību visvienkāršāk ir uzzināt no Biedrības atbalstītājiem. Pēc tam jau var pieņemt attiecīgu lēmumu par taktiku, noraidījuma pieteikšanu, advokāta izvēli utt.
Otrkārt. Tiesu varas sistēmā strādā arī virkne cilvēku, kuri ir iekarojuši reputāciju ar savu principialitāti un taisnīgumu. Nevajadzētu paļauties pašplūsmai, bet censties tikt uz pieņemšanu pie kādas no šīm amatpersonām. Tas prasa laiku, taču būtiski palielina izredzes, ka iesniegums tiks izskatīts objektīvi un likumīgi.
Kā noskaidrot šo godīgo amatpersonu vārdus? Tie klīst "no mutes mutē", arī starp Biedrības biedriem un atbalstītājiem.
Treškārt. Gadījumā, ja Jūsu pieteikums par notikušu krāpšanu, zādzību vai citu noziegumu ir izskatīts pavirši, Kriminālprocesa likums ierobežo Jūsu kā privātpersonas tiesības pārsūdzēt prokurora lēmumu.
Tad palīdzēt var Biedrība, kurai likums neaizliedz lūgt lietas jaunu izskatīšanu.
Ceturtkārt . Skatītāju (novērotāju) klātbūtne tiesas sēdē parasti disciplinē tiesnešus. Turklāt Biedrība no novērotāja pozīcijām varēs sniegt neatkarīgu sēdes norises vērtējumu. Būtisku procesuālo pārkāpumu gadījumā Biedrība var lūgt autoritatīvu ekspertu izvērtējumu, un informēt tiesas priekšsēdētāju un presi.
Piektkārt. Biedrība apkopos arī pieredzi, kāda iegūta, Biedrības atbalstītājiem iesniedzot sūdzības Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kā arī izmantojot citu starptautisko institūciju atbalstu, lai panāktu savu likumisko tiesību ievērošanu Latvijā.
Latviešu tautas paruna vēsta: „Labs padoms ir zelta vērts!"
Tādējādi Biedrība var palīdzēt Jums gan ar padomu, gan morālu atbalstu grūtā brīdī. Jūsu pieredze var noderēt citiem cilvēkiem, kam būs nepieciešams Biedrības atbalsts nākamo reizi.

-------------------------------------------------------------------
[1] Likuma „Par tiesu varu" 60.pants nosaka, ka jauno rajona tiesas tiesnesi Saeima ieceļ amatā uz trim gadiem, pēc kuru notecēšanas pēc Tieslietu ministra priekšlikuma ieceļ tiesnesi amatā uz mūžu. Apgabaltiesas tiesnešus Saeima uzreiz ieceļ amatā uz mūžu.