Par balsošanu ar tukšām aploksnēm

Vairākkārtīgi pārdomājot sekas, kādas var radīt balsošana ar tukšām aploksnēm, man tās nešķiet labas.Kā jau katrai rīcībai, kas nav veikta ar pozitīvām domām.

Latvijas realitāte ir "regulējamā demokrātija" jeb naudas vara, un esošās Saeimas partijām visām ir pietiekami naudas, lai nopirktu sev nepieciešamos 50 000 balsotāju. Tātad - viss Saeimā paliek pa vecam.

Domāju, ka tautu pārņems milzu depresija, nākamajā rītā pēc vēlēšanām ieraugot, ka visi līdzšinējie Saeimas grupējumi ir palikuši turpat un pēc būtības nekas nav mainījies, un tie paši spēki, kas nolaida valsti, turpinās valdīt un izsaimniekot arī uz priekšu. Papildu tam, ar tukšām aploksnēm visas opozīcijas partijas būs "nogremdētas" (saņēmušas nulle procentu atbalstu).Vēlētāju domas būs - vairs nav it nekādu cerību, vienīgais: pakot čemodānus un bēgt no valsts.

Depresija pārņems arī Saeimā nepārstāvēts opozicionārus - jo tauta tos būs ignorējusi.Rezultātā būs ar tukšam aploksnēm pateikts protests, bet nebūs neviena, kas organizē šo masu protestu tālākām pārmaiņām.Nav zināms arī, kā rīkosies CVK. Iespējami, tādu faktu, ka milzu skaits balsojis ar tukšām aploksnēm, notušēs un mediji par to nerunās. Runas tikai par mandātu sadali.

Tāpēc lietderīgi būtu aicināt vēlētājus, kuriem nepatīk esošās Saeimas partijas, nevis balsot ar tukšu aploksni, bet gan izvēlēties un balsot par kādu no ārpussaeimas opozīcijas partiju sarakstiem.Kaut šīs partijas neiekļūtu Saeimā, tā nebūtu zemē nomesta balss - jo1) vēlētājs būtu nevis akli paudis sašutumu, bet gan domājis par sev vēlamo rezultātu (būs katrs sapratis vēlētāju atbildību par sevi);2) vēlētāji būtu strukturējušies (kas demokrātijas mehānismiem ir visbūtiskākais), un zinātu, no kā tieši gaidīt tālāko rīcību;3) partijas (kuras saņems 2% atbalstu) nākamgad saņemtu finansējumu no valsts, un varētu nostiprināties.

Tiem, kuri izsaka aicinājumu nāk balsot, ir jāuzņemas arī atbildība veikt nākamo soli - jau tagad pateikt, ka aicinās atlaist šo jaunievēlēto Saeimu un tautu uz referendumu, ja kaut viena ievēlētā partija nepildīs savus priekšvēlēšanu solījumus.

Tieši mūsu bailes uzticēties tautai, bailes no jaunām [un naudas neregulētām] vēlēšanām ir vislielākais drauds demokrātijai.Ārkārtas vēlēšanas nav nekas briesmīgs, daudzās valstīs tādas notiek. Šķiet, tās būs godīgākas par pašreizējām, jo partijas būs iztērējušās tagad, un lielu naudu savākt nespēs.